Monta Kannu kino festivālā

Vess Andersons, saulainā franču rivjēra, sarkanais paklājs, skaisti cilvēki un ārkārtīgi iedvesmojoša gaisotne – tie ir tikai daži no maniem spilgtākajiem iespaidiem. Būt Kannās - tas bija gluži kā atrasties kādā no Ž. L. Godāra filmām – ļoti, ļoti skaisti.

Ik dienas centāmies paspēt noskatīties vismaz 3 filmas, tāpēc labi, ka dzīvojām tuvu festivāla galvenajai ēkai – starp citu, netālu no rajona, kur kādreiz esot apmeties Pablo Pikaso. Nevar teikt, ka viss bija ideāli, jo reizēm mūsu sadzīvē skaisto Godāra filmu stilistiku nomainīja tāda “Mistera Bīna brīvdienām” līdzīga tipa atmosfēra – brīžam gāja mazliet komiski un drusciņ neveikli. Īpaši līdzīgi kā Misteram Bīnam mums veicās brīžos, kad steigā meklējām kinoteātri otrā pilsētas galā īsi pirms nākamā seansa sākuma vai pēdējā brīdī saprotot, ka izvēlētā filma būs kinoteātrī ārpus pilsētas 25 minūšu braucienā ar autobusu. Tomēr neskatoties uz to, Kannu kino festivāls man lika vēl vairāk iemīlēt kino, un tā man ir bijusi, iespējams, līdz šim iedvesmojošākā nedēļa manā dzīvē, jo satikti tik daudzi kino nozares entuziasti un profesionāļi.

Kannās pavadījām veselu nedēļu, un bija skumīgi doties mājup, jo gribējās vēl redzēt tik daudz filmu, taču labprāt tās noskatīšos vēlāk kinoteātros. Tas, kas man ļoti pietrūks Latvijā – kino žurnāli, kas gaismas ātruma tempā katru rītu tika papildināti ar intervijām, svaigām recenzijām un reportāžām par pirmizrādi piedzīvojušajām filmām. Sirreāla sajūta bija vērot sarkanā paklāja procesijas, klātienē vienai pēc otras parādoties sejām no kino vēstures grāmatām. Liels prieks, ka izdevās noskatīties arī ar Zelta palmas zaru apbalvoto filmas "Titane" pirmizrādi. Filmas pirmajās 40 minūtēs cilvēki masveidā pameta kino zāli sadomazohistisko un agresīvo skatu dēļ, un jāsaka, ka arī man sākotnēji bija šaubas, vai vēlos redzēt tik daudz agresijas. Tomēr prieks, ka paliku līdz beigām un sapratu, cik “Titane” ir brīnišķīga filma.

Vēl aizvien ir tāda pacilātības sajūta, un mazliet žēl, ka neesmu kino studente, tomēr sapnis kādu dienu studēt kino noteikti ir audzis. Paldies, paldies, paldies Europeanfilmchallenge!  Noteikti ieteiktu visiem kino faniem piedalīties šajā konkursā!