Marta Kannu kino festivālā

Manās 4 ar pusi dienās Kannās noskatījos 13 filmas, piecas no tām bija sarkanā paklāja pirmizrādes, 6 īsfilmas, biju uz 2 apbalvošanas ceremonijām.

Dzīvoju blakus dabas parkam La Croix des Gardes, tādēļ katru dienu mani kino gaitās pavadīja ēzeļu pāris. Kalnā esošais rajons un mans dzīvoklis ar terasēm pavēra aizraujošu un gleznainu 360 grādu skatu tālumā pāri pilsētas jumtiem un līcim. Izbaudīju ikdienas 25 minūšu ainavisko, kalnaino gājienu no mierīgās un klusās, smaržojošiem franču jasmīniem, citronu un vīģu kokiem, alvejām un kaktusiem rotātās apkaimes, kas turpinājās caur Le Suquet-Kannu reljefaino vecpilsētu ar šaurām, krāsinām un ļoti šarmantām viduslaiku ieliņām, līdz pārpildītajai un virmojošajai centrālajai promenādei, kur atrodas Festivālu pils ar galvenajām kinozālēm un filmu tirgus teritorija, kā arī jahtu piestātne un pilsētas dome.

Festivāla laiks bija intensīvs un skaists. Miegam naktī sanāca kādas 4-5 stundas. Galvenās konkursa programmas pirmizrādes beidzas ap vieniem naktī, nākamās dienas seansi – jau sākot no 8 rītā. Tam pa vidu ceļš starp kinoteātriem, paviljonu, pilsētas apskate, centieni atcerēties par ēdienreizēm. Uz festivālu, nepārspīlējot, ir sabraukusi visa pasaule, slavenības ieskaitot. Atceļā Nicas lidostā liftā četratā braucām ar Elle Faning, viņas stilisti un asistenti. Eleganti un efektīgi ģērbti cilvēki šeit ir visur, īpaši vakara sarkanā paklāja pirmizrāžu laikā un La Croisette bulvārī.
Uz "gala" pirmizrādēm man paveicās dabūt biļetes katru vakaru. Tajās piedalās filmas komanda ar profesionāļiem un aizrautīgiem kino cienītājiem, kopā 2300 saposušos skatītāju. Atmosfēra šeit ir ļoti īpaša un ļoti svinīga. Šīs pirmizrādes arī nosaka filmu tālāko likteni, pat ovāciju minūtes pēc filmām tiek skaitītas.

Lielākās emocijas festivālā noteikti sagādāja Latviju pārstāvošās, brīnišķīgās animācijas filmas “Straume” pirmizrāde - ar grandiozajām ovācijām un svētku pēcgaršu. Jau ceļojuma turpceļā patīkams pārsteigums bija lidot kopā ar lielāko daļu filmas komandas delegāciju.

Mīļākā no redzētajām filmām ir Céline Sallette biogrāfiskā filma “Niki”- multidisciplinārās mākslinieces un   skulptores biogrāfija.

No festivāla atgriezos ļoti iedvesmota un pacilāta. Lai arī tur pavadītais laiks bija salīdzinoši neilgs, tas paliks kā ļoti zīmīgs un svarīgs manā dzīvē.