Loreta Berlinālē

Berlināle man bija pavisam īpašs piedzīvojums, kas sniedza skatījumu uz kino pasauli ar jaunām emocijām un entuziasmu. Apmeklēju gan pasaules pirmizrādes, gan filmas no Berlināles retrospekcijas sadaļas, arī intervijas ar filmu režisoriem un aktieriem.

Lai gan dienas pārsvarā tika aizvadītas neskaitāmo Berlīnes kinoteātru krēslos un skrienot uz metro, lai paspētu uz nākamo kino seansu, kas, kā bieži vien izrādījās, atradās otrā Berlīnes malā, neizpalika arī Berlīnes naktsdzīve. Taču kino paspēja ielavīties arī tur. Atminoties Kino Bize rīkoto Deivida Linča retrospekciju, kurā EFC ietvaros skatījos trīs filmas, vienā no vakariem apmeklēju Deivida Linča filmu tematikā iekārtoto bāru.

Pēdējās divas Berlināles dienas izvērtās vispiepildītākās - katrā no dienām skatījos veselas četras filmas, jo pēc iespējas vairāk vēl steidzu baudīt un skatīties visu, ko Berlināle piedāvā.

Mīļākā 74. Berlinālē redzētā filma joprojām paliek Alonso Ruizpalacios “La Cocina”.